Foto. pexels.com/Isabel Fowler
Zinātnieki Baltijas jūrā atklājuši jaunu siļķu populāciju, kas barojas ar citām zivīm, nevis planktonu, kā citi šīs sugas pārstāvji. Zinātniskais žurnāls phys.org ziņo par jaunu šķietami labi izpētītas zivju sugas evolūcijas lēcienu.
Kokteilis
Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro
Medmāsa atklāj piecas lietas, ko cilvēki visbiežāk nožēlo, atrodoties uz nāves gultas
Ir grūti iedomāties dzīvi bez tām, bet… 10 dzīvnieki, kuriem nav smadzeņu
Lasīt citas ziņas
Kāds zviedru zvejnieks stāstījis pētniekiem, ka netālu no Zviedrijas piekrastes dzīvo īpaša siļķu suga, kas ir daudz lielāka par parasto Baltijas siļķi un pēc izmēra tuvāka Atlantijas okeāna pasugai.
Reņģes un siļķes nav viena un tā pati zivs, lai gan tās pieder vienai zivju dzimtai – siļķu dzimtai (Clupeidae). Reņģe ir siļķes pasuga, kas dzīvo Baltijas jūrā, kur ir mazāka sāls koncentrācija, un ir mazāka izmēra nekā siļķe. Siļķes dzīvo Atlantijas okeānā un ir lielākas nekā reņģes. Abas ir taukainas zivis, kas bagātas ar omega-3 taukskābēm un vērtīgām uzturvielām.
Atlantijas un Baltijas jūras reņģes ir tipiskas planktona patērētājas, un tāpēc tās ir ārkārtīgi svarīgs elements Ziemeļatlantijas un Baltijas jūras ekosistēmā. Taču tagad ir parādījies jauns siļķu veids, kas ģenētiski atšķiras no ierastās un barojas ar zivīm. Jaunu pētījumu par šo tēmu žurnālā Nature Communications publicēja Upsalas universitātes (Zviedrija) zinātnieku grupa.
Zinātnieki, uzzinājuši par īpašu, ļoti lielu Baltijas reņģu populāciju, kas gadu no gada nārstoja vienā un tajā pašā apgabalā, nolēma paņemt paraugus un izpētīt to ģenētisko uzbūvi. Tagad zināms, ka šī ir ģenētiski unikāla populācija. Iespējams, attīstījusies simtiem, ja ne tūkstošiem gadu Baltijas jūrā.
Jo īpaši zinātnieki pievērsa uzmanību šīs siļķu pasugas bojātajām žaunām. Parastā siļķe barojas ar planktonu un izmanto žaunu plāksnes, lai to izsijātu. Atklātās lielās siļķes žaunu bojājums nozīmēja, ka tā bija ēdusi kaut ko pavisam citu no mazā planktona. Zinātnieki to uzskata par pierādījumu tam, ka šī siļķe ir pārgājusi uz zivju uzturu, jo īpaši tā medī dzeloņstieņu dzimtas zivis, kurām ir asas muguriņas, lai pasargātu tās no plēsējiem.
Vēl viens interesants atklājums bija tāds, ka šai dīvainajai siļķei bija ievērojami augstāks tauku saturs un ievērojami samazināts dioksīna līmenis, kas ir problemātisks hlororganiskais piesārņotājs Baltijas jūrā. Zinātnieki saka, ka tas kopā ar daudz ātrāku augšanas ātrumu atbilst pārejai uz zivju uzturu. Beigās mazo zivtiņu atliekas tika atrastas arī mutantu siļķu kuņģos.
Šo jaunās sugas zivju gēnu izpēte parādīja, ka Baltijas jūrā mūsdienās ir nevis viena, bet vismaz divas atsevišķas zivēdāju siļķu apakšpopulācijas. Viena atrodas uz ziemeļiem no Stokholmas, bet otra – uz dienvidiem no tā.
Tomēr interesantākais ir tas, ka Atlantijas okeānā nav zivjēdāju reņģu – tikai tādas, kas barojas ar planktonu. Tātad tieši Baltijas jūrā radās jauna pasuga, un tā radās ļoti ātri, jo Baltija ir ļoti jauna jūra, kuras vecums tiek lēsts aptuveni 4-14 tūkstošus gadu.
“Mēs izvirzām hipotēzi, ka zivjēdāja Baltijas siļķe evolūcijas rezultātā radusies konkurences trūkuma dēļ no citām plēsīgajām zivīm, piemēram, makrelēm un tunzivīm, kuras nav sastopamas tur, kur atrodama zivēdāju siļķi. Tādējādi šī siļķe izmanto nepietiekami izmantotu barības resursu Baltijas jūrā, rezumē pētnieki.
Tēmas
