21:01, 11. novembris 2024
Ģimenes uzņēmums “MārLapiņi” sociālajā vietnē “Facebook” dalījušies ar jauku video – tajā redzams omulīgs jenotsuņu pārītis.
Visa nauda aizies remontā: auto eksperts nosauc deviņas automašīnas, kuras nevajadzētu pirkt
“Putinam tas var būt nepatīkams pārsteigums.” Eksperts par to, kāpēc ziemeļkorejiešu parādīšanās frontē var nākt par labu Ukrainai
Jaunlatvijā, kur solīja dzīvi kā paradīzē, patiesībā paveroties baiss skats – mājai izdauzīti logi un nolupis apmetums… Kā postažu skaidro Ernests Rieksts?
Lasīt citas ziņas
“Mums nav suns, bet toties mums ir jenotsuņi. Latvijas mazākais suņu dzimtas dzīvnieks, izrādās, ir ļoti mīļš un uzticīgs partneris ne tikai savai otrajai pusītei, bet arī reiz izvēlētajai teritorijai. Jenotsuņi viens otru izvēlās visam mūžam un gandrīz visu dara kopā – meklē barību, pastaigājās, atpūšas, audzina pēcnācējus un pat ziemo!” tā video apraksta “MārLapiņi”.
Arī komentāros cilvēki pauž sajūsmu par dzīvniekiem, taču citi izturas skeptiski pret Latvijas faunai neraksturīgajiem dzīvniekiem.
“Šie manuprāt ir ārkārtīgi mīlīgi dzīvnieciņi, žēl tikai, ka baigi bieži saķer slimības un pārnēsā. Mēs šiem atstājam dažus abolīšus, viņiem ļoti garšo,” raksta Ligita.
“Šie baigi smieklīgi, tādi tusnīši!” priecājas Inta.
“Ir gadījies jenotsunīts, kurš mēģināja paslēpties aiz smildziņas un jenotsunīts , kuram nebij, kur slēpties, tāpēc šņāca, rūca un kauca, lai aizbaidītu mani,” stāsta Zane.
“Es tomēr vairāk priecājos par medņiem, rubeņiem un irbēm, nevis šiem, Latvijas faunai neraksturīgajiem dzīvniekiem, kuri izposta šo putnu ligzdas, tādēļ pēc iespējas regulēju jenotsuņu populāciju to skaita samazināšanas virzienā,” saka Raitis.
“Nesaprotu, ko te cilvēki jūsminās par šiem jenotsuņiem. Vispār tā ir invazīva suga Latvijā. Izskatās jau smukiņš, bet ir liels draņķis, pārtiek no putnu olām, mazajiem putnēniem un mazajiem citu sugu dzīvniekiem. Dzīvo alās, bet pats viņas parasti nerok. Atrod āpšu alas, tad sāk stiep viņās visādas visādas maitas un izdzīvo āpsi. Ļoti netīrīgs un smirdīgs, varbūt arī tāpēc bieži slimo ar kašķi un citām slimībām,” raksta Kārlis.
“Nesaprotu: kāpēc gan jenotsuns būtu tas lielākais draņkis? Cilvēks taču arī pārtiek no putnu olām, viņu mammām un citām dzīvām radībām. Arī cilvēks, itin bieži dara vēl lielākas pārestības dzīvniekiem, kā arī saviem “sugas brāļiem”, nekā jenotsuns. Vai ne?” jautā Viktorija.
Tēmas