Iespēja, ka parlaments varētu atbalstīt viņa palikšanu amatā, ir niecīga, un tādēļ jau panākta vienošanās, ka 23. februārī Vācijā gaidāmas pirmstermiņa vēlēšanas. Kas noveda pie pašreizējās valdības izjukšanas, un kādas iezīmējas nākamās Vācijas valdības kontūras?
Iepriekšējās Bundestāga vēlēšanas Vācijā notika 2021. gada septembrī, un lielāko vēlētāju atbalstu tajās saņēma sociāldemokrāti, kuriem tika 206 no 736 deputātu mandātiem. Par šo partiju un Olafu Šolcu kā kanclera amata kandidātu savas balsis atdeva 25,7% vēlētāju, kas bija sociāldemokrātu labākais sasniegums divu gadu desmitu laikā. Tikmēr par iepriekš galveno varas partiju – kristīgajiem demokrātiem (ieskaitot viņu māsas partiju – Bavārijas kristīgos sociālistus) – nobalsoja 24,1% vāciešu (197 vietas), kas bija sliktākais rādītājs visā šī politiskā spēka vēsturē. Jau pirms vēlēšanām bija zināms, ka Vācijas vēsturē piektās tā dēvētās lielās koalīcijas (starp kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem) nebūs, un par uzvarētāju partneriem valdošajā koalīcijā kļuva Zaļie (14,7%, 118 vietu) un Brīvie demokrāti jeb liberāldemokrāti (11,4%, 91 vieta). Opozīcijā palika arī Alternatīva Vācijai (10,4%, 83 vietas) un Die Linke jeb Kreisie (4,9%, 39 vietas).
Jāpiebilst, ka parlamenta vēlēšanas Vācijā notiek pēc jauktas sistēmas – 299 deputāti tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos, bet pārējie – pēc partiju sarakstiem. Turklāt formulas, pēc kurām tiek noteikts galīgais vietu skaits (tāpat kā Bundestāga deputātu kopējais skaits), ir gana sarežģītas un piesaistītas arī vēlēšanu rezultātiem vienmandāta apgabalos. Lai kvalificētos vietu dalīšanai pēc sarakstiem, partijai federālā līmenī ir jāpārvar 5% barjera vai arī tās kandidātiem ir jāuzvar vismaz dažos vienmandāta apgabalos. Piemēram, 2021. gadā šādi pārstāvniecību parlamentā nodrošināja Kreisie. Partijas saraksts 5% slieksni nepārvarēja, tomēr Kreisie ieguva tiesības uz proporcionālo pārstāvniecību, jo viņu kandidāti bija uzvarējuši trīs tiešajos vēlēšanu apgabalos.
NEPOPULĀRI EKONOMIKAS DĒĻ
Pēc iepriekšējām vēlēšanām tika pieļauta iespēja iekļaut valdībā arī Kreisos, tomēr galvenokārt Brīvo demokrātu iebildumu dēļ (bez šīs partijas vairākums nesanāktu) šī ideja tika atmesta. Jaunizveidotā koalīcija tolaik tika uzskatīta par stabilu un tādu, kura nostrādās līdz nākamajām vēlēšanām, kurām bija jānotiek nākamā gada septembrī. Sociāldemokrāti, kuri vadās pēc principa “ka tik kaut kas nenotiek”, tika uzskatīti par vienojošo spēku, kas spēs līdzsvarot gan Zaļo pārmērīgi fanātisko ekoloģismu un dažos gadījumos arī slīgšanu kreisumā, gan Brīvo demokrātu labēji liberālās ekonomiskās politikas nostādnes.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22. – 28. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!
