Bibliskais sižets un Oskara Vailda drāma, kas ir operas libreta pamatā, uzvedumā tiek interpretēta laikmetīgi – darbība risinās Ņujorkas debesskrāpja 18. stāvā augstākās sabiedrības aprindās, un daudz kas no tā, kas ir vērojams izrādē, sasaucas ar mūsdienu aktualitātēm. Vēl pirms sāk skanēt Riharda Štrausa mūzika, klausītāji dzird sirēnu, protestu un demonstrāciju skaņas. Salomes patēva Hēroda tēlā ir saskatāmas paralēles ar Donaldu Trampu.
Salome (soprāns Oļesja Golovņova) un viņas patēvs Hērods (tenors Džons Dašaks) operas jauniestudējumā Ženēvā. Foto – Magali Dugadosa
“Mēs dzīvojam laikā, kad nekas nav stabils, un šķiet, ka pamazām dzimst jauna pasaule, kurā joprojām ir daudz jautājumu – par bagātajiem un nabadzīgajiem, klimata pārmaiņām un sabiedrību kopumā,” saka režisors Kornēls Mundruco, komentējot savas jaunākās izrādes darbības vidi. Šajā iestudējumā Salome ir ļoti bagātu vecāku meita, kurai neviens nekad nav teicis nē. Kad pravietis Johanāns (Jānis Kristītājs) atraida Salomi, viņa sastopas ar pirmo “nē” savā dzīvē. Salome aug vardarbīgā ģimenē, un viņas māte Hērodeja leģitimē šo vardarbību. Skatītāji redz, kā Hērods izvaro Salomi.
Monikas Korpas radīto scenogrāfiju ir iedvesmojuši Ņujorkas interjeri, īpaši – viesnīcas The Standard bārs Boom Boom Room, no kura paveras metropoles panorāma. Šeit notiek Hēroda neprātīgās ballītes. Pravietis Johanāns ir ārpus šīs varas, naudas un izvirtības sistēmas, viņš ir izglītots cilvēks, kurš ir kļuvis par bezpajumtnieku un pieder pie cita sociālā slāņa. Johanāna ieslodzījuma vieta ir lifts, ar kuru viņš tiek pacelts uz 18. stāvu. Tajā plosās Hērods ar svītu.
“Mēs vēlējāmies, lai šī vieta simbolizētu bagātību, un to scenogrāfijā nemaz nav tik viegli izdarīt. Runājot par interjeriem – uz skatuves ir daudz vieglāk izveidot abstraktu baltu telpu vai tādu, kas ir ļoti pārpildīta ar dažādām lietām, bet panākt, lai rastos bagātības iespaids un jūs justu, ka acu priekšā nav pašdarinātas mēbeles un detaļas, vienmēr ir liels uzdevums,” atklāj Monika Korpa. Viens no iespaidīgākajiem izrādes tēliem ir milzīga Johanāna nocirstā galva, kuru “izēd” septiņas atkailinātas Salomes kopijas – viņas izlien no Johanāna acīm, ausīm, deguna un mutes.
Riharda Štrausa operas Salome titullomas atveidotāja Oļesja Golovņova. Foto – Magali Dugadosa
Salomes pirmizrādē titullomā debitē soprāns Oļesja Golovņova. Johanānu tēlo basbaritons Gābors Brecs, Hērodu – tenors Džons Dašaks, Hērodeju – mecosoprāns Tanja Ariane Baumgartnere.
Režisors Kornēls Mundruco ir pārliecināts, ka Salome ir viena no virsotnēm operas vēsturē. Šis ir jau devītais Kornēla Mundruco un Monikas Korpas kopdarbs mūzikas teātrī. Trīs reizes viņi ir sadarbojušies drāmas teātrī (jaunākā izrāde ir dramaturģes Katas Vēberes Metode, kas šajā sezonā tapusi Berlīnes teātrī Volksbühne). Nākamajās sezonās Kornēla Mundruco un Monikas Korpas kopīgajos plānos ir Ģerģa Kurtāga operas Beigu spēle iestudējums Bāzelē un Paula Hindemita operas Kardijaks iestudējums Cīrihē.
Salomi Ženēvā vēl varēs dzirdēt 31. janvārī un 2. februārī.
Informācija: www.gtg.ch
