Ekerānuzņēmums no soctīkla “X”/Pēteris Rūcis foto
“@boltapp varbūt esmu stereotipu mākts, bet negaidīju, ka Monika izskatīsies šādi. Noteikti visi papīri kārtībā,” tā šodien soctīkla vietnē “X” ierakstījis Pēteris, kurš pievienojis foto, kurā redzams ēdienu piegādes uzņēmuma “Bolt” kurjers – vīrietis ar melnīgsnēju ādas krāsu, nevis piesauktā sieviete – Monika. Kā zināms, Latvijas sabiedrībā arvien skaļāk un vairāk tiek spriests par pieaugošo trešo valstu imigrantu skaitu Rīgā un ārpus galvaspilsētas, raisot daudz jautājumu par to, vai katrs no viņiem šeit uzturas legāli vai nelegāli.
Kas kaiš Putinam? Putrojas, nespēj no lapiņas nolasīt tekstu un izrunāt vārdus
Visa nauda aizies remontā: auto eksperts nosauc deviņas automašīnas, kuras nevajadzētu pirkt
“Pārcukuroti štrunti!” Skaidrojam, vai tiešām “Laimas” produktiem ir mainītas receptes, jo daudziem šķiet, ka tie garšo citādi
Lasīt citas ziņas
. @boltapp varbūt esmu stereotipu mākts, bet negaidīju, ka Monika izskatīsies šādi. Noteikti visi papīri kārtībā. pic.twitter.com/a5RHg2ONfC
— Pēteris Rūcis (@pteriss) November 12, 2024
Protams, soctīklu komentētājiem vārds nav kabatā tālu jāmeklē. Pie Pētera ieraksta ir publicēti komentāri, kuros pausts viedoklis par Moniku, kura nav Monika…
“Monika gan jau ir uzvārds,” ironiski komentē Armands.
Cits pie Pētera ieraksta piebilst: “Tu neesi iekļaujošs.”
“Ja tiešām gribētu pārbaudīt, sen būtu ieviesuši biometrisku pārbaudi (kā piekļuvei telefonā), ielogojoties aplikācijā. Interesants delfi raksta noslēgums, kur platforma tik ļoti uzsver, ka “partnerkurjeri ir neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji, tāpēc neesot darba tiesiskās attiecības”,” raksta Ilze.
Kāds pauda savu nostāju: “Gan jau, ka ar vienu kontu strādā bariņš ārzemnieku. Un šādā gadījumā būs viena veselības gramatiņa profilam, bet lietotāji 10.”
“Bildē izskatās pēc iespējamās Monikas. Pēc sejas aprisēm, kr…* nemanās, un uzpustā “grudaka” varētu arī pateikt, ka Monika. Pēc kvalitatīvās bildes neko nepateiksi,” tā komentē Pētera ierakstu soctīklā “X” vēl kāds, kurš nav palicis vienaldzīgs.
Tas, ka trešo pasaules valstu imigrantu pieaugošais īpatsvars Latvijā ir “karsts” temats sabiedrībā, liecina arvien vairāk ierakstu soctīklos. Tā, piemēram, arī Juris soctīkla vietnē “Facebook” nesen kā ierakstījis savas pārdomas par ēdienu piegādātājiem, kuri sastopami ar “Bolt” vai “Wolt” somām uz pleciem. Juris, kurš pats brīvajā laikā fizkultūras nolūkos piestrādājis par ēdienu piegādes kurjeru, ir aprunājies ar tā sauktajiem kolēģiem un secinājis, kā mēs varam mēģināt atšķirt, kurš no kurjeriem ir patiešām kādas Latvijas augstskolas students, bet kurš nē?
Lūk, Juris savā profilā “Facebook” ierakstījis pāris ierakstus ar saviem secinājumiem.
Pirmajā ierakstā 31.oktobrī Juris raksta: “Šovakar jauniepazītais indiešu students man sarunā nejauši lika aizdomāties, kā iespējams starp kurjeriem atšķirt ārzemju studentus no “studentiem”. Īsais stāsts: kur gan citur pavadīt helovīnu vakaru cilvēkam, kam nav vairs mazu bērnu, kā ielās starp krāsotiem vampīriem, viņiem vedot paciņas ar ēdienu. Dabūju pasūtījumu no stacijas maķīša un braucu saņemt. Jāgaida, noskaņojums labs, jo tomēr Helovīna vakars, skatos, viens vietējais džeks uz velo gaida pasūtījumu. Vietējais pēc skata, 100%. Izrādās indietis. Paspēju pajokot, ka nu viņš izskatās pēc tāda indieša, kur māte būs ko sagrēkojusi. Viņš arī normāls kekss, kurš pie tam runā tajā indiešu angļu valodā, ko es saprotu. Man tas kebabnīcu indiešu vai pakistāņu “Take one Coke small can from the fridge” īsti nepieliec no pirmās reizes, drīzāk uzvelk.”
“Ak, jā, bija runa par īso stāstu… džeks mācās RTU maģistratūrā, 1.gads, specialitāte – kaut kas tur ar loģistiku. Prasa, vai es ziemā arī braucu ar velo un vai to var uzdarīt un kādas riepas vajag. Es atjokoju, ka viņš nosals, jo mūsu ziemu vēl nav redzējis, bet es kā vietējais ar šipotām riepām braucu. Saku, ka indieši jau ziemā labāk ar auto mācās braukt pa ledu, siltāk. Viņš atbild: “Man jau nav laika, jo vēlu beidzas lekcijas. Es vakaros no 17-18 tikai varu izbraukt ielās uz pāris stundām. Ēšanai sanāk, un arī kāda izkustēšanās pēc lekcijām. Īrēt elektro vai auto nav izdevīgi, ja es tikai dažas stundas dienā braukāju par kurjeru,” turpina Juris.
“Lūk, viens loģiska un ļoti pamatota pazīme, kas varētu atšķirt tos, kas strādā riktīgas stundas, no tiem, kas tikai piestrādā. Atšķirt “studentus” no studentiem. Pie tam legāli ārzemju studenti var strādāt Latvijā 20 stundas nedēļā. Apmēram 1.5 – 2x vairāk kā Juris vakaros parasti pasporto iekš Wolt. Es jau iepriekš biju aizdomājies, ja īrē auto vai elektro, neizklausās, ka tas ir izdevīgi. Kur nu vēl maksāt nodokļus, kas tikai uz vietējiem puišeļiem attiecas, bet par šo man tikai čujs, ne pierādāms pamatojums. Čujs un škrobe. Bet šodien kaut kā bildē iestājās loģika,” raksta Juris.
“Nedaudz vēlāk iznāca aprunāties ar vienu afgāņu studentu, kas arī gaidīja pasūtījumu, un kas arī mācās RTU, gan finansēs maģistratūrā. Viņš arī bija ar velo un nesaprata, kā man nesalst rokas braucot bez cimdiem. Teorijas testam uzdevu jautājumu, ko tā ar velo brauc, normāli tak studenti ar elektro vai ar auto. Viņš arī teica, viņam tikai vairāk sportam pēc ilgajām lekcijām, jo tik un tā neesot ko darīt dzīvoklī un jāpaņem pauze no mācībām. Lai ar auto brauc tie, kas strādā nopietni. P.S. Bet šie džeki ir tik sakarīgi un ar normālām smadzenēm, ka ņemot vērā mūsu īpatnējo demogrāfisko situāciju, tie būtu īstie, ko vajadzētu mēģināt paturēt šeit, integrējot sabiedrībā, liekot justies labi un iemācot latviešu valodu. Tieši tāpat kā Rietumos “noslauc” mums mūsu jauniešus, kas aizbrauc turp “tikai” studēt… Ja neizdomāsim, kā paturēt šos sakarīgos, paliks tie “studenti”, kas brauc ar auto … Bet pēdējais komentārs vairāk mans vienīgais risinājums, iedzīvotāju skaita saglabāšanai Latvijā. Lielu cerību uz dzimstības lēcienu nelieku. Uz vietējo neizbraukšanu vai atgriešanos arī. Cerības lieku uz RTU un RSU, kas uz laiku, šķiet, ieved sakarīgus un integrējamus cilvēkus. Atliek viņus integrēt,” atklāj pārdomas Juris soctīklā “Facebook”, kurš pats piestrādā fizkultūras nolūkos par ēdienu piegādes kurjeru.
Otrajā ierakstā 1.novembrī Juris raksta: “Vakardienas teoriju šodien pārbaudīju praksē. Viss strādā par tiem “studentiem”. Šodien aprunājos ar 2 atkal. Viens bija indietis. Visbiežāk Rīgas ielās redzēto dzelteno elektrisko, velo noma mēnesī maksā 150 EUR. Es saku šiem, ka dārgi. Daudz jāstrādā, lai atmaksātos. Šis saka, ka nav tik traki, dienā tas ir tikai 3 pasūtījumi ienākums. Cik tad stundas tu strādā parasti? 8-9 iznākot. Kā tad to var apvienot ar studēšanu? Esot kaut kādas ierakstītas lekcijas jāklausās un uz vietas nav jābūt vispār. Es viņam saku: “Ka vairāk gan sanāk kā 3 pasūtījumu ienākums dienā, jo vēl taču nodokļi jāmaksā”. Viņš: “Pie tik zemiem ienākumiem nodokli maksāt nevajag.” Tā viņam esot izskaidrots (!!!!). Līdz augstskolas nosaukumam netiku, jo viņam pasūtījums bija gatavs. Ar otru iznāca parunāt tikai par darba stundām. Arī vismaz 8 stundas strādājot, bet pēcpusdienā ņemot pauzi, jo nav ko darīt īsti. Bet arī esot students. Drīzāk “students” . Bet atkal pasūtījums gatavs un saruna beidzās. Tā, lūk, tautieši. Nodokļi ir jāmaksā vietējiem. Man no sportošanas jāmaksā 25% ienākuma nodoklis kā pašnodarbinātajam. Jo VID mani kaut kad atradīs, bet “studenti” būs jau prom. Tā ar tiem pašnodarbinātajiem ir, viss ir tikai uz deklarēšanos. Un deklarējas jau tikai mīkstie.”
Tēmas
