Jauniestudējumu veidojusi austrāliešu diriģente Simona Janga un vācu režisors, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Herberts Fričs. Beigu spēle Vīnē skanēja no 16. līdz 29. oktobrim, tā tika nospēlēta piecas reizes. Šis opuss krasi atšķiras no citām repertuāra vienībām Vīnes Valsts operas rudens afišā – gan no Bendžamina Britena Billija Bada, kura titullomā tikko debitēja spožais jaunās paaudzes baritons Hjū Montegjū-Rendls, gan no Džakomo Pučīni Madama Butterfly, kurā galveno lomu dzied soprāns Marina Rebeka (līdz 15. novembrim).
Kontralts Hilarija Samersa (Nella; no kreisās) un tenors Čārlzs Vorkmens (Negs) operas Beigu spēle jauniestudējumā Vīnē. Foto – Mihaels Pens
Beigu spēles iestudējums ir liela Vīnes Valsts operas radošā veiksme – tas iepazīstina publiku ar pēdējā joprojām aktīvā pēckara avangarda pārstāvja Ģerģa Kurtāga mūzikas teātra šedevru. Šis darbs ir ļoti prasīgs gan pret izpildītājiem, gan pret publiku. Beigu spēle neļauj atslābt ne uz mirkli. Kurtāga operas pasaules pirmizrāde notika 2018. gada novembrī Milānas Teatro alla Scala, pēc tam šis uzvedums tika parādīts Nīderlandes Nacionālajā operā Amsterdamā. Šogad pavasarī opera tika iestudēta Dortmundes teātrī. Citās Eiropas pilsētās Beigu spēli pēdējos gados varēja dzirdēt koncertatskaņojumā.
Vīnē ir tapis vizuāli krāšņs, ļoti izteiksmīgs, rotaļīgs un artistisks iestudējums (režisors Herberts Fričs ir pazīstams kā izcils aktieris, viņš bija Berlīnes teātra Volksbühne zvaigzne tajā laikā, kad to vadīja Franks Kastorfs). Beigu spēle ir opera vienā cēlienā, tā tiek izpildīta franču valodā. Režisors un diriģente labi jūt gan Kurtāga, gan Beketa stilu un ritmu – izrādē tiek uzsvērta Beketa teksta nozīme. Kurtāgs komponējis mūziku, ņemot vērā franču valodas īpašības.
Visas šīs nianses ir jūtamas četru solistu brīnišķīgajā sniegumā. Lomas atveido basbaritons Filips Slajs (Hamms), baritons Georgs Nigls (Klovs), tenors Čārlzs Vorkmens (Negs) un kontralts Hilarija Samersa (Nella; pirms sešiem gadiem viņa dziedāja Beigu spēles pasaules pirmizrādē Milānā).
Basbaritons Filips Slajs (Hamms; priekšplānā) un baritons Georgs Nigls (Klovs) operas Beigu spēle jauniestudējumā Vīnē. Foto – Mihaels Pens
“Atmetīsim priekšstatu par Beketa teātri kā absurdu! Viņa darbos ir iemiesota visa cilvēka dzīve. Beigu spēlē nav nekā absurda. Komponējot mūziku Beketa tekstiem, man vienmēr ir bijis būtiski, lai vārdi un mūzika būtu līdzvērtīgi, tāpat kā Monteverdi operā Popejas kronēšana un Verdi operās Otello un Falstafs,” apgalvo Ģerģs Kurtāgs. Viņš uzskata, ka opera Beigu spēle joprojām nav pabeigta, un vēlas to papildināt vēl ar vairākām Beketa lugas ainām.
Izrāde Vīnē ir komiska un smeldzīga, tajā ir vodeviļas un pantomīmas elementi. Režisors Herberts Fričs ir atradis vizuālos tēlus un krāsas, kas kļūst par šā grūti izskaidrojamā stāsta daļu. Beketa un Kurtāga pasaule ir atvērta interpretācijai. Iestudējuma veidotāji mums dod tikai mājienus.
“Vismazākais elements manā darbā ir ieelpa un izelpa vai pat nodoms – kā es sāku runāt? Vismazākais elements ir žests, signāls, ka kaut kas tūlīt notiks,” izrādes programmā publicētajā intervijā norāda režisors Herberts Fričs. “Žests ir mana mūzika. Žests un grimase. Laikā, kad žesti un grimases ir retums, tie var būt revolucionāri. Tie var daudz ko iekustināt. Savos iestudējumos es daudz koncentrējos uz sejas izteiksmi un žestiem,” viņš saka. “Kad dziedātājs man jautā, kāpēc viņš kustas tā vai citādi, es atbildu: “Es visu dienu sev jautāju to pašu.” To mēs visi arī darām – staigājam tā, it kā tam būtu kāda nozīme,” piebilst Herberts Fričs.
Informācija: wiener-staatsoper.at
