Norvēģijā katrai ģimenei ir izsniegts buklets ar sarakstu, kurā uzskaitīti nepieciešamie krājumi ārkārtas situācijām, vēsta laikraksts “The Sunday Times”.
Veselam
Ko nedrīkst ēst no rīta: 8 ēdieni, kurus nevajadzētu ēst tukšā dūšā
Cilvēkstāsts
“Līdz algai ir vairāk nekā divas nedēļas, un kontā ir 3 eiro…” Inese Supe dalās skaudrajā pieredzē, kādā finansiālajā bedrē nonākusi, ārstējoties no vēža
Kokteilis
FOTO. Ainārs Šlesers dalās ar prieka pilnu ziņu – viņa ģimene nu kļuvusi vēl plašāka
Lasīt citas ziņas
Līdzīga brošūra tika publicēta jau 2018. gadā, taču tagad tajā ir veiktas izmaiņas.
Civilās aizsardzības direktorāta vadītāja Elizabete Ārsatere norāda, ka izmaiņas atspoguļo paaugstinātos drošības riskus valstī: “2018. gada brošūra tika publicēta ar nelielu smaidu. Tagad smaids ir zudis – šī ir realitāte. Pirms sešiem gadiem mēs runājām par pārtikas un ūdens krājumiem trim dienām, bet tagad mēs lūdzam cilvēkiem nodrošināties nedēļai.”
Viņa uzsver, ka viens no lielākajiem riskiem ir klimata pārmaiņas, kas Norvēģijai ir īpaši aktuālas.
Norvēģijas Aizsardzības pētījumu institūta direktors Kjells Inge Bjerga nedomā, ka Maskava riskēs sākt karu pret NATO: “Jo tā acīmredzami zaudētu šādu karu. Taču tieši tāpēc Krievija izmanto visdažādākās hibrīdmetodes.”
Norvēģija jau ir piedzīvojusi Krievijas hibrīduzbrukumus.
Nesen veikta aptauja liecina, ka 64% valsts iedzīvotāju ir nobažījušies par karu vai uzbrukumu, 82 % ir nobažījušies par kritiskās infrastruktūras sabotāžu un 91 % satrauc kiberuzbrukumi.
Nesen tika paziņots par jaunu 500 miljonu eiro lielu atbalsta paketi.
Vasarā Norvēģijas Bruņoto spēku vadītājs brīdināja, ka Ziemeļatlantijas aliansei ir tikai daži gadi, līdz Krievija atjaunos savas spējas veikt jaunu uzbrukumu.
Tēmas