Latvijas neatkarības pirmie gadi bija laiks, kas prasīja drosmi, spēku un izpratni par Latvijas nākotnes ceļu. Šajā vēsturiskajā posmā Latvijas valsts un armijas liktenis izšķīrās katrā cīņā, katrā lēmumā un katrā izturētajā pārbaudījumā.
Visa nauda aizies remontā: auto eksperts nosauc deviņas automašīnas, kuras nevajadzētu pirkt
“Putinam tas var būt nepatīkams pārsteigums.” Eksperts par to, kāpēc ziemeļkorejiešu parādīšanās frontē var nākt par labu Ukrainai
Jaunlatvijā, kur solīja dzīvi kā paradīzē, patiesībā paveroties baiss skats – mājai izdauzīti logi un nolupis apmetums… Kā postažu skaidro Ernests Rieksts?
Lasīt citas ziņas
Raidījumā “Dienas personība” kanālā TV24 Latvijas Kara muzeja vadītāja vietnieks Juris Ciganovs atklāj vēsturiskos izaicinājumus, kas pavada Latvijas neatkarības cīņu pirmo gadu. Ciganovs akcentē, ka Latvijas armijas izveide sākās no nulles: “Latvijas armija veidojās sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos. Tas bija laiks, kad bija jāizšķiras kuru valstiskuma ceļu un kādi attīstības varianti varētu būt.”
22 bruņoti grupējumi Latvijas teritorijā – sarežģīta politiskā un militārā situācija
Latvijas neatkarības cīņas posms nebija tikai konflikts starp Latviju un tās acīmredzamajiem pretiniekiem. Kā norāda Ciganovs, šajā laikā Latvijas teritorijā bija aptuveni 22 dažādi bruņoti formējumi, kas bija pakļauti atšķirīgām valdībām un komandām. “Šeit atradās daudz apkārtējo valstu karaspēki,” viņš skaidro. Šie karaspēki, sākot no vācu, krievu monarhistu, līdz pat dažādām brīvprātīgo armijām, kas bija bija nopietns drauds Latvijas topošajai valstij.
Politiskās un ekonomiskās jukas Latvijā valdīja jau kopš neatkarības pasludināšanas brīža, un tas ietekmēja arī Kārļa Ulmaņa vadīto pagaidu valdību. Vēsturnieks skaidro, ka Ulmaņa valdībai nācās saskarties ne vien ar Bermonta vadīto Rietumu brīvprātīgo armiju, bet arī ar Stučkas Padomju Latvijas valdību, kas centās īstenot savas intereses. “Tas bija laiks, kad bija jāizšķiras, kuru Latvijas valstiskuma ceļu izvēlēties, un alternatīvu bija daudz.”
Sabiedroto atbalsta neziņa un nenoteiktība
Jaunā Latvijas valsts cerēja uz Rietumu sabiedroto, piemēram, Lielbritānija, Francijas un ASV atbalstu, taču realitātē viņu attieksme bija nogaidoša. Sabiedrotajiem nebija skaidrības, kuru varu šajā sarežģītajā situācijā atbalstīt. Ciganovs min, ka šī sabiedroto svārstīšanās bija līdz brīdim, kad Latvijas armija parādīja spēku un nostabilizēja frontes līniju pret Bermontu.
Latvijas armija uzvar – neatkarības pamati ir ielikti
Neatkarības cīņas un frontes līnijas nostabilizēšanās pie Daugavas Rīgā deva cerības dzirksti jaunās valsts turpmākajam ceļam. Ciganovs norāda, ka šajā laikā Latvijas armija parādīja spēku un apņēmību aizstāvēt valsti, nostājoties pretī Bermonta spēkiem Pārdaugavā. Šis bija brīdis, kad valsts nākotne sāka izskatīties cerīgi.
Tēmas
